Maizis cepšonu es adguodoju nu savys bierneibys. Pi myusu beja upis krostā sāta bie, bie skaļbi. I man cīš patyka, garšava. Skaļbus salīk iz luopstys, tod līk viersā maizeiti, bet, ka skaļbu nabie, kļava lopys pīlaseja rudinī i tot savēra iz leuceņa tuos, izkaļtēja, i tuos lyka. Kot, ka nabie kļava lopu voi tur tai – kuopustu lopys lyka apakšā daže, jā, jā, jā. Vot tys bie nu bierneibys, jau ite, ka tyku, nabie maņ ni skaļbu, nikuo, pluotēs cep, līk maizeiti pluotēs.
Intervētāja: Cik bīžai saguo cept?
Nu, tai, myus gimeņa nabie lela, jai nedelī i kot i par diu nedelis raiz, ka izcep. Kuozom daudz, Ozučikūs? šekur ka kuozys bie – pa četri, pa pīci cepli cep kuozom, jā, jā.
Nu i sovaiduokai, kuo vacuomama vai mama, ka cepe, šitū te, as jau…
Intervētāja: Nu īradumi jau mainuos, jā.
Jā, ar kīgeleišim – as ījauču ar kīgeleiti, i tot īrauga i, es puorsvorā soldonskuobū maizeiti cepu.
Intervētāja: Tei saguo loba nūteikti, visi slavēja.
Jā, ja.
Fotogrāfijas
Audio ieraksts
Pētnieks: Mg.philol. Inguna Teilāne, Daugavpils Universitāte
