Izvest bija tiesības, kā tētis zināja, kad tētis bija sanāksmē Ilūkstē, dzirdēja, kaut vai tas uz viņu neattiecās, un viņš nebija tajā sanāksmē, bet dzirdēja, par kulakiem (budžiem) tika uzskatīti tikai tie, kam bija 31 ha zemes, 30 vēl nav, bet 31 jau ir, bet mums bija 24 hektāri. Mēs nebijām nekādi budži, lūk. Bet izveda saskaņā ar tā laika likumu, tā teikt, dvoikas, troikas, sevišķas sapulces. Tiesas nekādas nebija, bija tikai tāds lēmums. Bet mēs par to uzzinājām tikai tad, kad mūsu vēstures muzejā atklāja represēto stūrīti un tur tad arī bija visi šie ukazi, dvoikas, troikas, īpašas sapulces. Es uzskatu, ka trāpījos zem divnieka, es personīgi tāpēc, ka Sibīrijā, kad mūs ņēma uzskaitē, teica: „Jūs nebijāt izsūtāmo sarakstā”. Es jautāju šim priekšniekam, kapteinim, uz kāda pamata jūs ņēmāt mani uzskaitē, un man nav tiesību atgriezties Latvijā, vai man jābūt pie jums uzskaitē? Viņš atbildēja, ja jau jūs atbraucāt, mēs jūs ņēmām uzskaitē. Izrādās, es un brālītis Petjka, nebijām iekļauti izsūtāmo sarakstos, jo mēs jau tikām uzskatīti par patstāvīgu strādājošu vienību un mums bija patstāvīgi jāstrādā.
Fotogrāfijas
Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte
