Soloduhu kādu (солодуха – sens krievu ēdiens, deserts gavēņu laikā.)
– Soloduha garšīga bija, jā bet mēs neprotam to vārīt.
– Neprotat? Rudzu miltus vajag.
– Auzu ķīseli vārīja arī.
– Ķīseli – to mēs tūliņ izvārīsim.
– Ķīselis – tas nav ilgi.
– Nu, soloduhu – to vajag prast, vajag krāsnī, vajag saldināt miltus, lai salda sanāktu.
– Lai brūngana tāda, rudzu miltus.
– Māte mana skaisti, garšīgi gatavoja.
– Pēc tam soloduha nedaudz ieskābst, cukuru, un ļoti normāli. Un murcovku (мурцовка – aukstā zupa) ēda agrāk. Zini?
– Zinu, murcovku arī tagad taisām.
– Maizi sadrupina, linu eļļu tur un normāli.
– Un sīpolus tur.
– Un sīpolus, jā-jā! Un brīnišķīgi!
– Viss garšīgs, kad cilvēks vesels, viss iet labumā.
– Kartupelīšus var, protams arī piepildīt ar burkāniem, kāpostiem.
Fotogrāfijas
Pētnieks: Dr. philol. Jeļena Koroļova, Daugavpils Universitāte
