– Mūsdienu Daugavpils cenšas izcelt multinacionālisma un polikonfesionālisma daudzveidību. Kā tas izpaudās padomju laikā?
-Oficiāli valdīja meli par tautību – vienlīdzību un darba šķiru. Sadzīvē bija gan “čurkas”, gan “krievu cūkas”, gan “žīdu ģīmji”, latviešus sauca nicinājuma formā… Vārds “kolhoznieks” bija piepildīts ar nievājumu, “strādnieks” – necieņu, neievērošanu. Centās iegūt izglītību, lai nesmērētu rokas un staigātu kaklasaitē. Tas ir – iziet cilvēkos. Oficiālā propaganda diktēja vienu, bet cilvēciskās vērtības attīstījās savādāk.
